“Es mīlestību savu nesu tā, kā bērns nes kastaņlapu –
Tik nopietni tur rokā pastieptā, tik grūti sīko soli līdzsvarot
Ar milzu rudeni visapkārt.
Krīt un krīt no kokiem, čaukstot, zelta noslēpumi un soļus jauc.
Bet mazais nepaslīd, viņš savu lapu nes,
Pie savas lapas turas un svinīgs aizbrien lapu putenī.”
/Vizma Belševica/
Reizē ar septembri, asteru un gladiolu smaržu, krītošām zīlēm un kastaņiem, pienākusi kora 47. sezona. Novēlu ikkatram atrast savu īsto ceļu ikdienas gaitās, saglabāt māju sajūtu, radošuma un prieka piepildītu laiku korī. Un ar pārliecību nest savu mīlestības un atbildības lapu dziesmotajā ceļā.
Inga Cimiņa
Kamerkora “Tonika”
mākslinieciskā vadītāja