Mājas sajūta, vienkāršība, labestība un atvērtība jaunām un trakām idejām vislabāk raksturo šodienas “Toniku”.

Sākums

Kamerkoris „Tonika” savulaik ir dibināts kā ansamblis. Tā sākotne meklējama 1966. gada rudenī, kad Rīgas Skolēnu pils Tautas deju ansamblis „Uguntiņa”, dodoties kārtējā koncertbraucienā pa Latviju, lūdz eksperimenta kārtā diriģentu Daumantu Kaktiņu ar nelielu kora „Rīga” dziedātāju sastāvu kuplināt koncertu, aizpildot dejotāju pārģērbšanās pauzes. Par brīnumu uzstāšanās 8 cilvēku sastāvā izdodas necerēti labi, bez tam, kā Kaktiņš vēlāk smejot atzīst, tik neliels sastāvs ir ļoti parocīgs transportēšanai. Notiek vēl pāris koncertu, un dzimst ideja par ansambļa dibināšanu. Pašas dalībnieces to nosauc par „Toniku”. Tonika ir katras gammas pamats, kas nosaka tās krāsu, bez tam pirmā, trešā un piektā pakāpes ir noturīgas. Noturīga ir arī ansambļa„Tonika” kvalitāte. Jau pašos pirmsākumos – 60. gadu vidū – ansambļa mākslinieciskais līmenis ir augsts. Par to liecina gan 1968. gadā iegūtā pirmā vieta starptautiskajā bērnu festivālā „Baltijas jūra – miera jūra”, gan arī izcīnītās tiesības piedalīties PSRS slavenajā pionieru nometnē „Artek”.

70. gadi

70. gadi ir posms, kad veidojas „Tonikas” seja un tiek iekarota stabila vieta citu Latvijas muzikālo kolektīvu vidū. Nozīmīgākie dekādes sasniegumi ir 1971. gadā Vissavienības skatē Maskavā iegūtais I pakāpes diploms, kā arī uzvara 1979. gada Latvijas Televīzijas rīkotajā vokālajā konkursā „Ko tu proti?” Šim konkursam nākamajos gados ir liela nozīme ansambļa „Tonika” atpazīstamības veicināšanā. Tāpat 70. gadi noteikti pieminami kāImanta Kalniņa ēras sākums. Vēlīnajos septiņdesmitajos ar Kalniņa mūziku un romantikas pieskaņu, kas tik ļoti piestāv padsmitniecēm, tiek iestudēti teatralizēti koncertuzvedumi. Īpaši iemīļotas pašu dziedātāju vidū ir viņa dziesmas „Kur tu biji, pasaulīt?” no rokoperas „Ei, jūs tur!”, „Haizivs songs” no izrādes „Princis un ubaga zēns” un „Dziesma, ar ko tu sācies?”, kas vēlāk pārtop par kora himnu.

Iestāšanās kolektīvā notiek konkursa kārtībā, biežas ir sastāvu maiņas, taču Kaktiņš ar stingrību, mērķtiecību un regulāru darbu panāk, ka līmenis pamazām tuvojas profesionāla ansambļa līmenim. Ar koncertiem tiek apceļota visa Padomju Savienība un Vācijas Demokrātiskā Republika, tāpat aktīvi tiek koncertēs Latvijā.

80. gadi

80. gadi ir ļoti interesants posms „Tonikas” vēsturē, jo šajā laikā paralēli pastāv gan ansamblis, gan koris “Tonika”. Koris tiek dibināts, Kaktiņam pakļaujoties dziedātāju vēlmei piedalīties Dziesmu svētkos. Jaundibinātais „koris” uzreiz gūst izcilus panākumus – iegūst pirmās vietas Latvijas Dziesmu svētku skatēs 2 reizes pēc kārtas 1980. un 1985. gada svētkos. Paralēli šiem panākumiem ansamblis līdz pat 1989. gadam turpina savu triumfa gājienu Latvijas Televīzijas, Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas Izglītības ministrijas, Latvijas Padomju komponistu savienības un Rīgas Pionieru pils organizētajā muzikālajā TV konkursā “Ko Tu proti?”. Pateicoties šī konkursa popularitātei, kolektīvs kļūst plaši atpazīstams.

80. gadi nenoliedzami ir laiks, kad ”Tonikas” repertuārā ienāk daļa lielo klasikas komponistu kormūzikas darbu. Kaut gan paralēli populārajai mūzikai klasika vienmēr ieņem nozīmīgu vietu kora – ansambļa repertuārā, piemēram, romantisma skaņdarbu izpildīšana, kam nepieciešami lielie sastāvi, līdz tam laikam nav iespējama. No klasiķiem “Tonikā” īpaši daudz tiek dziedāti Bahs, Haidns un Mocarts. Interesanti, ka “Tonika” daudz izpilda arī instrumentālos skaņdarbus, kas pārlikti balsij.

90. gadi

Grandiozas pārmaiņas „Tonikā”, kas oficiāli kļuvusi par kori, sākas 90. gados. Mainās ne tikai politiskā un ekonomiskā situācija valstī. Pamazām tuvojas arī diriģenta nomaiņas laiks – beidzas Kaktiņa laikmets, un viņa darbu pārņem Kristīne Jaunalksne. Jaunajos apstākļos rodas jaunas iespējas, piemēram, iespēja brīvi doties uz Rietumiem, kā arī iespēja izdot savu kompaktdisku; tas tiek paveikts 1999. gadā. Sākās drudžains ceļojumu un konkursu posms: Spānija, Francija, Itālija, Ziemeļvalstis un Vācija.

No 90. gados gūtajiem panākumiem noteikti jāpiemin:

• 1994. gadā koru konkursā Tolosā iegūtā 3. vieta,
• 1998. gadā 1. vieta un Grand prix Starptautiskajā koru konkursā Salo, Itālijā,
• 1999. gadā 2. pakāpes diploms un diriģenta balva Starptautiskajā kamerkoru konkursā Marktoberdorfā, Vācijā,
• piedalīšanās Eiropas kantātes projektos 1999. gada sezonā.

90. gados koris atrodas laikmeta griežos, kad jāpārskata sava līdzšinējā darbība un jāatrod sev jauna specifika, tāpat arī jaunajai diriģentei ir jāmeklē savs ceļš. Visam pāri valda vēlme sevi apliecināt pasaulei, kopā būšana ir īsti dziedāšanas svētki.

21. gadsimts

2000. gads “Tonikas” dzīvē ir liktenīgs. Atkal notiek diriģentu nomaiņa, pavisam īss ir laiks, kad par kora diriģenti strādā Marika Austruma.

No 2002. gada kora mākslinieciskā vadītāja ir Inga Cimiņa. Tas ir jaunas ēras sākums „Tonikas” vēsturē. Blakus kora pamatvērtībām, kas ir mūzikas mīlestība un augsts muzikālais līmenis, kora dzīvē ienāk daudz kas jauns. Viens no galvenajiem aspektiem ir būtiska programmu dažādošana – līdz pat piecām atšķirīgām koncertprogrammām sezonas laikā -, to vidū ne tikai garīgās, klasiskās un latviešu mūzikas programmas, bet arī populāru ārzemju estrādes un džeza mūzikas aranžējumi. Turklāt katrs koncerts tiek veidots kā unikāla vienība, kurā nereti arī skaņdarbu secīgumam ir nozīmīga loma koncerta idejas – vadmotīva atklāšanā.

Šobrīd „Tonika” aktīvi piedalās koru konkursos un festivālos gan ārzemēs, gan Latvijā, kur gūst lieliskus rezultātus. Pie pēdējo gadu sasniegumiem ir minami:

• 2004. gadā iegūtā 1. vieta Petra Ebena konkursā Prāgā,
• 2005. gadā Skolēnu dziesmu svētku skatē iegūtais 1. pakāpes diploms,
• 2007. gadā iegūtais diploms prestižajā 54. Starptautiskajā Guido Arezzo Polifonās mūzikas konkursā Areco, Itālijā,
• 2007. gadā Garīgās mūzikas konkursā Daugavpilī iegūtā 1. un 2. vietas.

„Tonika” turpina ar savu dziedāt prasmi iepriecināt klausītājus ne tikai ārzemēs, bet arī mājās, Latvijā. Īpaša jauna tradīcija ir kora vasaras nometnes, kas katru gadu notiek citā pilsētā. Nometnēs „Tonikas” meitenes var sevi apliecināt visdažādākajās jomās – dziedāšanā, dejošanā, sportā, zīmēšana un veidošanā, bez tam tās sniedz lielisku iespēju mācīties sadzīvot un labāk iepazīt vienai otru. Īpaši aizraujoša dziedātājām ir muzikālo izrāžu iestudēšana, kurās tiek gan dziedāts, gan spēlēts. Par jauna tradīciju ir kļuvusi dejošana, koncertos iekļaujot arī atsevišķus deju numurus.