Nometnes 2011 hronika.
2011. gada 30. jūlijs.

Es kā hronists, kas ieradās nometnē vēlāk, biju spējīgs visu novērtēt objektīvi no malas. Valdemārpils skolā kūsā enerģija un valda kopības sajūta, kas katram ienācējam no malas varētu likt justies tā, it kā viņš jau daudz ko ir nokavējis, taču vēl gaida daudz kas brīnišķīgs. Iespējams, ka mēs esam kādā laika tunelī, jo pat nometnes vadītāji atzīst, ka „laiks ir saspiedies”.

Lai izvairītos no sadursmēm ar vietējiem, nometnes dalībnieki ir ieslēgušies savā Valdemārpils cietoksnī, kur tad var izlaist savas radošās dzirkstis gan gatavojot nometnes karogu, gan piedaloties pirmajos kopīgajos dziesmu un deju mēģinājumos, gan priecējot citus ar saviem „istabu priekšnesumiem”. Kad esam sadziedājušies un sarokojušies, un izkāvušies par divām loti pieprasītām dušas kabīnēm, mēs draudzīgi sasēžamies aplī un novēlam viens otram ar labu nakti, jo, lai arī cik dīvaini tas neliktos, lielākā daļa cilvēku ir gatavi aiziet gulēt vēl tajā pašā dienā, kurā piecēlās.

Nometnes hronists – Kristīne Senkāne